Augšdaugavas 14 - 17 gadsimta senvietas no Krāslavas līdz Slutišķiem

Tatjana Berga
Augšdaugavas 14 - 17 gadsimta senvietas no Krāslavas līdz Slutišķiem
Augšdaugava ir unikāla vieta Latgalē ar daudziem vēstures, dabas un kultūras pieminekļiem. Par novada senvēsturi bagātīgu informāciju sniedz arheoloģiskie pieminekļi, kas plaši pētīti pagājušā gadsimta 80. gados, - senkapi, apmetnes, pilskalni, depozīti. Daugavas senlejas posmā no Krāslavas līdz Slutišķiem ir zināms ap 16 arheoloģisko pieminekļu, kas aptver laika posmu no bronzas laikmeta līdz vēlajiem viduslaikiem, atsevišķi savrupatradumi ir arī no akmens laikmeta. Izrakumos atrastās senlietas raksturīgas šā perioda latgaļu materiālajai kultūrai, samērā daudz ir ari no Krievzemes, Lietuvas un Rietumiem importētu senlietu, kas skaidrojams ar pieminekļu ģeogrāfisko stāvokli - Daugava bija galvenais tirdzniecības ceļš no Rietumiem uz Krievzemi, netālu bija ari Lietuva. Dzīvesvietās un senkapos iegūtais arheoloģiskais materiāls deva nozīmīgas liecības par vietējo iedzīvotāju materiālo un garīgo kultūru, senajām apbedīšanas tradīcijām, sarežģīto etnisko vēsturi.
Augustinišķu depozīts